Ko Tu saki par ...?
19. maijs, 2017 pl. 8:56,
Nav komentāru
Atļāvos iztulkot un ievietot savā mājas lapā, manas kolēģes West Coast Swinga pasniedzējas Irinas Avdejevas (starp citu, dzimušas Rīgā) rakstīto Facebook, jo zem katra viņas teiktā vārda arī pati varu parakstīties!!!
"Es bieži dzirdu no cilvēkiem, kuri vecāki par 20 gadiem, sekojošo:
“... es visu mūžu vēlējos dejot, bet mamma bērnībā mani aizveda uz peldēšanu”;
“… man par vēlu sākt dejot, man jau 30, 40, 50…”,
un protams, kur tad vēl spārnotais teiciens “… normāli veči nedejo…”.
Kā tad pretoties tam, kad Tev jau 30 vai vairāk, un Tu sevi uzskati par īstu veci:)))? Bet, ja nu tomēr sirds dziļumos Tu to vēlies? Ja Tu apstājies uz ielas, redzot cilvēkus dejojam, un iekšēji Tevi kaut kas uzrunā? Varbūt tomēr vērts padomāt?!
Pieaugušie arī dejo! Ticiet man, un saņem no šī procesa lielāku baudu nekā bērni, kuriem vecāki spieda iet uz dejošanu, tā vietā, lai uz ielas dzenātu bumbu:))), jo:
1) tā ir apzināta izvēle, atšķirībā no bērnībā spiestas izvēles;
2) tā ir iespēja atpūsties no problēmām un dažas stundas nodarboties ar to, kas patīk (un, lai visa pasaule pagaida:)));
3) tā ir iespēja attīstīt savu ķermeni;
4) tie jauni interesanti draugi, jaunas tikšanās, ceļojumi un tikšanās.
Protams, var nopirkt abonementu uz trenažieru zāli un vairāk vai mazāk saņemt to pašu, taču es tur nevarētu iegūt jaunus draugus: man pietrūkst drosmes, lai sāktu sarunāties, un vispār ar mani tur nemaz tā īpaši necentās neviens iedraudzēties. Jā, ķermenis bija pateicīgs, taču ātri apnika, jo kļuva garlaicīgi.
Patiešām, man ir ar ko salīdzināt. Pati es dejoju kopš bērnības, jā un es neesmu viena no tiem, kas sāka dejot pieauguša cilvēka vecumā, taču manu draugu vidū ir daudz tādu cilvēku, kuri uzskatīja, ka tas nav viņiem dots, kas viņi ir “buratino” un ir jau par vēlu. Tad kādā brīdī, pateicoties apkārtējai sabiedrībai, dzīves pārmaiņām vai arī vienkārši pēkšņai vēlmei, viņi atnāca un nenožēlo. Daudzi palika un dejo vēl līdz šim brīdim. Savukārt, kāds cits, saņēma to, ko vēlējās: atrada sevi, draugus, mīlestību, ģimeni un pēc kāda gada-diviem-trim sāka parādīties dejās arvien mazāk. Taču visi, pilnīgi bez izņēmma, atceras savā dzīvē “gabaliņu” dejas ar siltumu un pateicību.
Viss, kas uzrakstīts augstāk - tas ir godīgi un no visas sirds, tās ir manas domas un vērojumi, un, protams, es to rakstu ne tikai tādēļ, ka man bija vēlme padalīties. Es vēlos jums piedavāt pamēģināt. Ja ir ziņkāre, tad noteikti vajag pamēģināt. Var meklēt kādu skolu internetā, bet var nākt pie mums…
Priekšā ir vasara, dejosim!?"
/Irina Avdejeva, tulkoja Juta Vanaga/
P.s. Šovasar deju kursos www.jutavanaga.lv piedāvājumā ir Salsa, Bačata gan iesācējiem, gan ar zināšanām, kā arī West Coast Swing, Latino Dāmām un Valdzinošās Sievišķības nodarbības, un, protams, individuālās nodarbības.
Pieteikties - vanaga.juta@gmail.com
vai uzzināt uzreiz šeit...
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.