Dažādi īsi fakti par deju

• Dejošana pagarina dzīves ilgumu. Dejošana uzlabo locītavu un mugurkaula elastību, palielina dzīves enerģiju, uzlabo vielmaiņu, notiek vispārēja ķermeņa atveseļošanās. Turklāt dejošana noņem enerģētiskos un psiholoģiskos blokus, tādēļ tas ir vislabākais veids, kur atbrīvoties pēc grūtas darba dienas.

• Jāsaka, ka dažkārt dzirdētais teiciens - “Dumjš kā dejotājs”  - ir nepareizs stereotips. Dejošana - tas ir treniņš ne tikai ķermenim, bet arī smadzenēm. Kad tiek apgūti jauni deju elementi, aktivizējas smadzenes un nervu sistēma, līdz ar to var apgalvot, ka kustības veicina smadzeņu attīstību. Pēdējie pētījumi rāda, ka savus mērķus biežāk sasniedz nevis cilvēki ar augustu IQ, bet gan ar augstiem emocionālā intelekta rādītājiem, ko veicina dejošana.
  

• Deja palīdz attīstīt emocionālo intelektu. Izrādās, ka koordinācija, kas tiek attīstīta deju nodarbībās, ietekmē apziņu un emocionālo intelektu, attīsta spēju just un iepazīt citu cilvēku sajūtas. Var teikt, ka apmācību rezultātā, attīstot ķermeņa līdzsvara sajūtu, cilvēki iegūst arī līdzsvaru dvēselē. Deja palīdz atrast harmoniju ar cilvēkiem, dabu un mūziku. 

• Mūsdienās, tās ātrā ritma un gan emocionālās, gan fiziskās slodzes ziņā, dejas nepieciešamas vēl vairāk nekā citos laikos. Deju  nodarbības - tā ir ne tikai skaista laika pavadīšana, bet arī palīdz uzturēt labu fizisko formu, atbrīvoties no stresa, attīstīt izveicību, graciozitāti, ritma sajūtu. Dejošanas laikā rodas endorfīni, kas palīdz uzturēt pozitīvu garastāvokli, līdz ar to dejotāji ir dzīvespriecīgi un ļoti enerģiski. 
  

• Dejotājiem ļoti labi attīstīta ir perifērā (sānu) redze, viņi nepagriežot galvu skaidri saredz, kas notiek arī sānu daļā. Profesionāli dejotāji vispirms ir sportisti, jo viņiem tāpat kā basketbolistiem un peldētājiem, nepieciešami spēka treniņi. Viņi trenējas gandrīz katru dienu, lai attīstītu lokanību, spēku un izturību.   
  

• Vispārzināms fakts ir, ka dejotāji “nodedzina” lielu daudzumu kaloriju. Pētījumu gaitā secināts, ka 1 stundas enerģiskas dejas laikā var “nodedzināt” 500 līdz 700 kalorijām. Baleta izrāde, kas ir 3 stundu ilga, līdzinās 30km maratona skrējienam vai diviem futbola mačiem (katra ilgums 90 minūtes).
  Bet, ja patīk nedēļas nogaļu tusiņi, tad uz priekšu, - katra aktīva deja līdzinās 6 - 7km pastaigai. Ir vērts aizdomāties, cik lielu labumu dod deja! Turklāt, dejošana dod lielāku baudu nekā vienmuļi treniņi zālē vai ikdienas regulāras skriešanas. 
   
• No pašiem civilizācijas sākumiem dejas bija dažādu reliģisko un ceremoniju rituālu neatņemama sastāvdaļa kā sociālās mijiedarbības, izpausmes un neverbālās saziņas līdzeklis. Kopš tās pirmās parādīšanās vēsturiskajos ierakstos, pirms apmēram 9 tūkstošiem gadu, dejai izdevās attīstīties neskaitāmos stilos, jāsaka, ka viena daļa ir populāra arī mūsdienās. Senie ēģiptieši deju izmantoja kā līdzekli, lai suminātu savus dievus, kā arī, lai izklaidētu augstdzimušos, savukārt, vienkāršiem ļaudīm deja bija ražas svētku neatņemama sastāvdaļa. 

• Grieķiem un romiešiem deja bija dāvana dieviem, ko izpildīja ikgadējās svinībās. Šādu saikni starp deju un reliģiju var atrast ikvienā mūsdienu reliģijā, bet vislabāk to var redzēt hinduismā, kas pamatojas uz pārliecību, ka Visuma Visums radās ar Augstākā dejotāja Natarajas deju. Katram no 23 dieviem ir atšķirīgs deju stils, un šī deju mīlestība ir iespiedusies visās Indijas dzīves jomās (visuzskatāmākais piemērs ir kinematogrāfijas industrija, kur raksturīga deja un dziedāšana ir katrā filmā).

• Modernā Balles deja ir radusies 15 gadsimtā Itālijā. Tehnoloģiju, tirdzniecības un bagātības pieaugums radīja renesanses laikmetu, kas ātri izplatījās visā Eiropā. Lielākā daļa jauninājumu mūzikā, deju stili un deju pieņemšana kā svarīgs sociālais un veselības aizsardzības līdzeklis notika Anglijas karalienes Elizabetes valdīšanas laikā (1533-1603). Tajā laikā daudzi Eiropas deju meistari ieradās Anglijā, lai radītu jaunas dejas karaliskajam galmam un pārējiem muižniekiem. Kaut arī galvenā deju un mūzikas attīstība notika Londonā, pirmās deju rokasgrāmatas sāka cirkulēt pa visu valsti, izglītojot iedzīvotājus, kā dejot daudzās sarežģītās šajā laikā bija ļoti populāras deju kombinācijas. Dažas no tā laika populārajām dejām bija Galliard, Almain, Volt, Gavotte un balets. 

• Katrā gadsimtā "atnāca un aizgāja" jauni mūzikas un deju stili. Viena no slavenākajām arī mūsdienu dejām, Valsis, radās 17. gadsimtā. Īpaši populāra tā kļuva pateicoties Johana Štrausa II radītajiem lieliskajiem valša skaņdarbiem. Polka bija vēl viena vispārzināma deja, kura lielāko popularitāti ieguva 1850.gadā, uz šī dejas bāzes radās līdzīgi, tikpat enerģiski, ar ātrā tempā izpildāmiem soļiem, deju stili.  
  
  
• Daudzi mūsdienās pazīstamie deju stili radās laikposmā no 1920.-1970. gadam. Sākot ar aizlieguma laikmetu ASV un Holivudas izaugsmi, Čarlstona un Tap-dejas kļuva par pasaules fenomenu, un kopš tā laika afrikāņu - amerikāņu un latīņu mūzikas un deju stili atraduši savu vietu starp “vecajām" balles dejām. Starp vispopulārākajām dejām, kuras mūsdienās dejo dažādu līmeņu dejotāji ir Valsis, Ča - ča - ča, Polka, Samba, Rumba, Mambo, Tango, Swing's, Salsa, Bačata un Flamenko.
  
  

• Kad dejošana kļuva populārāka, medicīna veica pētījumus, kādu labumu var dot dejošana. Rezultātā dejošana tiek ieteikta kā risinājums daudzām slimībām vai arī kā līdzeklis, lai stiprinātu dejotāja fizisko ķermeni un sociālās prasmes. Tāpat kā jebkura cita fiziska nodarbe,
  
  kas ietver visa ķermeņa kustību, dejošana dot labumu sirds un asinsvadu sistēmai, uzlabo līdzsvaru, ķermeņa elastīgumu, koordināciju, perifērisko redzamību, plaušu darbību, garīgo darbību, palīdz dedzināt taukus, līdz ar to uzlabo ķermeņa formas, samazina iespējamību saslimt ar osteoporozi,  un samazina stresu.
  
  

• Kā jebkurš sporta veids, arī dejošana profesionālā līmenī var radīt veselības problēmas. Ilgstoši treniņi, konkurences radītais stress, liela ķermeņa ķermeņa masa, neregulārs uzturs un cilvēka ķermeņa iespēju robežu “pārbaude" dažkārt var radīt lielus draudus veselībai. Mūsdienās vairāk nekā 80% augsta līmeņa profesionālo sporta deju dejotāju saņem vismaz vienu traumu, kas potenciāli var likt izbeigt dejotāja karjeru, un liela daļa no viņiem kļūst par deju skolotājiem vai tiem, kuri mācās un vēlāk māca citus, ko darīt savas veselības labā, lai maksimāli pasargātu ķermeni no dažādām traumu un saslimšanas iespējamībām.
  
  
• Profesionālā deja pamatos sākās ar baleta ieviešanu 17.gadsimtā. Kopš 1661. gada, kad pirmā profesionālā baleta trupa tika izveidota pēc Francijas karaļa Louis XIV pasūtījuma, daudzas deju meistaru paaudzes baletam un citiem deju veidiem pievērsa īpašu uzmanību. Arī publikas interese par baletu kļuva arvien lielāka, kas motivēja dejotājus nemitīgi attīstīties. Dejotāju nepārtrauktā prasmju pilnveidošana ļāva viņiem iziet cauri vairākām baleta vēstures fāzēm - klasiskajam baletam, neoklasiskajam baletam un mūsdienu baletam. Mūsdienu deju rašanās 20. gadsimta sākumā vēl vairāk atspoguļoja dejotāju uzcītību, viņi nemitīgi attīstīja savas prasmes un iemaņas, kā arī centās pārbaudīt cilvēka ķermeņa iespēju un izteiksmes ierobežojumus.
  
  
  

  
  

• Mūsdienās dejošana tiek praktizēta katrā pasaules malā, visās sociālās grupās, dažādos vecumos un dažadu reliģiju piekritēju vidū. Pat cilvēkiem ratiņkrēslos ir iespēja satikties vienam ar otru dejošanas nodarbībās. Spriežot pēc mūsu civilizācijas vēstures, deja būs ne tikai mūsu laikmeta īpatnība, bet tā turpinās dzīvot neskaitāmos stilos un variācijās, kuras īstenos un baudīs neskaitāmās nākamās paaudzes.
  
  
  
  
  
  
  
• Britu pētnieks H.Ellis, kurš specializējas attiecību jautājumos, uzskata, ka deja - tas ir tikai līdzeklis kā pārraidīt viens otram spēcīgu fizioloģisku impulsu. Jāatzīst, ka daudzi horeogrāfi nepiekrīt tādam tīri bioloģiskam traktējumam, un uzskata, ka ar kustībām tiek parādīta patiesa dvēsele.
  
  
• Angļu dzejnieks Bairons, kad pirmo reizi redzēja Valsi, uzskatīja, ka partneri atrodas nepieklājīgi tuvu viens otram.
  
  
• Tiek uzskatīts, sievietei daudz vieglāk dejot Salsu nekā vīrietim, jo iniciatīva katrai nākamai kustībai nāk no partnera, savukārt, dāmai atliek vien būt “vadāmai” un “sekotājai”. (personīgi es, no savas puses varu piebilst, ka dāmām ir ĻOTI grūti izpildīt šo uzdevumu:))). Ja var ticēt leģendai par šo deju, tad Salsu Kubā sāka dejot “pagrīdes” azartspēļu namos.
  
  
• Ja kaut reizi esiet dzirdējuši itāļu dejas Tarantella nosaukumu, varbūt, ka ir ienācis prātā salīdzināt tās nosaukumu ar zirnekļa “tarantuls” vārdu. Izrādās, ka abiem ir ciešs sakars. 15. gadsimtā itāļu dziednieki “izdomāja” tādu slimību kā tarantisms - cilvēka vājprāts, kurš iegūts pēc tarantula kodiena. Valdīja uzskats, ka slimnieks var tikt izdziedināts ar dažādām ķermeņa kustībām, kas notiek mūzikas pavadībā, savukārt, no šīm kustībām ir radusies deja Tarantella. Galu beigās visi trīs vārdi izriet no Itālijas pilsētas Taranto vārda.
  
  
• Ik pa brīdim kaut kādos krogos vai pat pasākumos var novērot, ļoti iereibušus cilvēkus, kuri zināmā kondīcijas līmenī, kāpj uz galdiem un dejo, domājot, ka tas izskatās “tiiik vilinoši”. Šī tradīcija ir dzimusi 1894.gada 13.martā Francijā, kad divi jauni mākslinieki savā dzīvoklī uzdzīvoja kopā ar modelēm. Lija vīna upes, un, tad, kad meitenes sasniedza zināmu dzēruma pakāpi, viņas negaidīti uzkāpa uz galda, un dejojot “nepiedienīgas” kustības, sāka izģērbties. Saskaņā ar šo leģendu, šis datums tiek uzskatīts par strip-dejas oficiālo dzimšanas dienu.
  
  
• Viena no skaistākajām un emocionālākajām dejām - Tango - piedzima Argentīnas galvaspilsētā. Bija laiks, kad to galvenokārt dejoja vīrieši: vieni un pat pāri, un tas nekad neizraisīja smīnus, smieklus vai kādas dzēlīgas piezīmes, - galu galā, viņi bija tikai partneri dejā, ne vairāk. Tas notika tādēļ, ka vieglas uzvedības sievietes bija liels deficīts. Kamēr vīrieši spodrināja savas prasmes un iemaņas, dāmas vēroja viņus, un pēc tam izvēlējās dejot ar labāko. Tā rezultātā bieži radās strīdi un kautiņi, kas dažkārt beidzās pat ar nogalināšanu. 
  
  
• Pirmie deju skolotāji parādijās 15.gadsimtā, viņi daudzu aristorkrātisku deju figūras bieži vien aizguva no tautas dejām. 
  
  
• Leģendārā Aisedora Dunkana (Isadora Duncan) izjauca visus klasiskā baleta kanonus, kad uzstājās uz skatuves ar basām kājām, viņa veicināja modernās  dejas (modern dance) attīstību.
  
  
• Deja Regetons (Reggaeton) radās Panamā un Puertoriko, kura izpildei nepieciešams labi sagatavots ķermenis. Tiek uzskatīts, ka dažkārt šīs dejas kustības atgādina dzīvnieku kustības riesta laikā:))).
  
  
  
  
• Deja - tā ir neatņemama kultūras industrijas daļa. Deja - bieži vien ir iedvesmas avots māksliniekiem, dizaineriem, tēlniekiem un teātra un kino režisoriem. 
  
  
• "Deju mēris" 1518.gadā bija mānija, kas ilga mēnesi, kura rezultātā mira desmitiem cilvēku Strasbūrā, Francijā, spēku izsīkšanas vai sirdslēkmes dēļ. Cilvēki vienkārši dejoja nekontrolējami, līdz spēku izsīkumam! Ir zināms gadījums, kad pārāk liels cilvēku skaits dejoja uz tilta, kas galu beigās sabruka no šāda svara, un līdz ar to cilvēki iekrita upē.
  
  
  
• Pasaules rekords dejā Konga, tika reģistrēts Maiami 1988.gadā, kad izveidojās pati garākā šīs dejas dejotāju “rinda” - pavisam piedalijās 119986 dejotāji.  Konga ir karstasinīga Kubas dejas, kuras laikā dejotāji veido garu līniju/rindu (mūsu izpratnē tādu kā “vilcieniņu”). Deja radās pateicoties ikgadējām parādēm, kas notiek Kubā.
  
  
  
  
  
• Kāds vīrietis Anglijā traģiski gāja bojā kāda ofisa Ziemassvētku ballītē, jo viņš pārpūlējās dejojot mega hītu PSY Gangnam Style. Secinājums - visam jābūt ar mēru.:))) 
  
  
  
  
• Pirmā pasaulē deju grīda, kura ražoja elektroenerģiju, tika atklātā 2008.gadā Klubā Vats, Roterdamā. Deju grīdā tika iestrādātas atsperes, kuras bija pieslēgtas pie ģeneratora. Jo spēcīgāk cilvēki dejoja, jo deju grīdas apgaimojums saņēma vairāk enerģijas.
  
  
  Izmantotie materiāli - kvn201.com.ua, billionews.ru, 4dancing.ru 
  
  
• XVI/XVII gadsimtā Menuets bija vispāratzīta paraugdeja, kuras galvenās iezīmes bija svinīgums un galantums. Deju vēturnieki uzskata, ka Menuets ir karaļu un karalieņu deja. XVII gadsimta beigās aristokrātu sabiedrībā valdīja uzskats, ka tas, kurš labi dejo Menuetu, tas arī visā citā ir izcils.
  
  
  
  
• Polonēze, Poļu polonez - svinīga mērena tempa ceremoniju deja, kura no 17.  līdz 19.gadsimtam parasti tika dejota Balles sākumā, tādejādi pasvītrojot pasākuma lielo svarīgumu. 17.gadsimta beigās Polonēze ķļuva populāra visā Eiropā, un šajā laikā tā ieguva savu šī brīža nosaukumu. 
  
  
  
  
• Dejai Polka nav nekāda sakara ar Poliju, tā ir čehu deja.
  
  
  
  
• Sporta deju sacensības notiek divās kategorijās - Standartdejās un Latīņamerikas dejās. Standartdeju sacensībās dejotāji izpilda - Lēno Valsi, Tango, Vīnes Valsi, Lēno fokstrotu un Kvikstepu, savukārt, Latīņamerikas deju programmā ir sekojošas dejas - Samba, Ča-ča-ča, Rumba, Pasodoble un Džaivs. "Padomju ēras" laikā vēl pastāvēja arī trešā sacensību kategorija - padomju dejas.
  
  
  
  
  
• Daudzās valstīs kā viena no kāzu tradīcijam eksistē “naudas deja”. Piemēram, Grieķijā, “naudas dejas” laikā, dejojot ar līgavu vai līgavaini, naudas zīmes tiek piestiprinātas pie viņu apģērba, savukārt, citās valstīs pastāv tradīcija, lai varētu dejota ar līgavu, pirms tam jāievieto nauda tam paredzētā, redzamā vietā izliktā kurpē. 
  
  
  
  
  
• Uz daudzām naudas zīmēm ir iemūžināti arī dejotāji.  2011.gadā Šrilankā tika izlaista jaunu banknošu sērija ar nosaukumu “Attīstība,   Labklājība un Šrilankas dejotāji”. Tāpat dejotāji ir atainoti arī uz 1997.gada Portugāļu 1000 eskudo zīmes. Trīs dejotājas ir attēlotas uz Kambodžas monētas 50000reāla vērtībā (1974). Ukraiņiem ir zelta monēta “Ukrainas balets”, līdzīga monēta ir arī Baltkrievijā.  
  
  
  
• Deja Tvists radusies 1961.gadā, kad Chubby Checker's televīzijas raidījumā parādīja personīgi radīto deju, kura izskatījās ļoti vienkārša un visiem pieejama. Lai dejotu šo deju, nebija nepieciešams partneris, to varēja dejot pa vienam. Hīts «Let's Twist Again» atstāja ēnā visus tā laika Amerikas populāros ritmus, un pēc kāda laika deja izplatījās arī Eiropā. 
  
  
  
  
• Tiem, kuri mīl tulkot sapņus. Izrādās, ka, ja sapnī redz Balles deju zāli vai arī atrašanos Ballē deju zālē, tas nozīmē saņemt labas ziņas vai patīkamu tikšanos. Redzēt sapnī nodarbību zāli vai piedalīties deju nodarbībās - nozīmē saņemt jaunumus. 
  
  
  
  
• Viena no svarīgākajām Franču filmu arhīva sadaļām - ir filmas par un ap deju, kuru sāka veidot 30-o gadu beigās, bet oficiāla šīs sadaļas atklāšana notika 1982.gadā. Tās arhīvos ir unikālas kino filmu un mācību filmu kolekcijas, sākot ar deju un kustību atainošanu mēmajās filmās līdz pat 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā parādijušās videodejām. Šī nodaļa ne tikai arhivē, bet arī rada jaunus projektus sadarbibā ar Francijas TV.  
  
  
  
  
• Vai Tu zini, ka ir klusā diskotēka (Silent disco), kurā cilvēki dejo mūzikas pavadībā, kas dzirdama bezvadu austiņās, bet mūzika tiek raidīta caur FM-raidītāju, kas ir iekonstruēts austiņās. 
  
  
  
  
• Anekdote:
  - Kāpēc baletdejotājas visu laiku dejo uz pirkstgaliem? Vai vienkāršāk nebūtu uzaicināt garākas dejotājas?
  
  
  
• Anekdote:
  
  Diskotēkā puisis jautā meitenei:
  - Hm, vai jums nešķiet, ka visas dejas uz kurām es jūs uzlūdzu ir ļoti īsas?
  - Droši vien, jo DJ ir mans līgavainis.
  
  
  
  
  

• 1953.gadā Stokholmā tika atklāts Deju Muzejs. Šobrīd pasaulē ir daudz deju muzeji, tai skaitā tango, flamenko, vēderdeju, īru deju utt. muzeji.  
  
  
  

• 29.aprīlis ir pasludināts par Starptautisko deju dienu, bet arī atsevišķām dejām ir savaa svinamā diena, piem. Starptautiskā Tango diena utt…