Ča - ča - ča

9. sep. 2017, Nav komentāru

Ča - ča - ča ir Kubas izcelsmes Latīņamerikas deja. Populāra kļuvusi 1950-tajos gados.   Ap 1940. gadu Amerikas un Latīņu orķestri aktīvi piedalijās Havanas nakts klubu dzīvē. Šie mūziķi mēģināja apvienot amerikāņu džeza skanējumu ar Kubas Rumbas ritmiem. Viņu eksperimentu rezultātā radās jauns mūzikas stils - mambo. Grupas līderis Perez Prado, pamatojoties uz mambo ritmiem, radīja jaunu deju, kuru mācīja gan ASV, gan Latīņamerikā. Un tad 1950. gadā daži Kubas dejotāji mambo sāka pievienot papildus ātrus, staccato soļus. Tādēļ Ča - ča - ča šad tad dēvē arī par Triple Mambo, jo tās pamatā ir Mambo ritma divu sitienu laikā dejoti 3 soļi (triple).   Kad Perez Prado 1951. gadā apceļoja Amerikas Savienotās Valstis, viņš aizsāka Latīņamerikas deju māniju Ņujorkas un Maiami naktsklubos, ieskaitot Ča - ča - ča popularitāti.   Angļu deju instruktors Pierre Lavelle 1952. gadā devās uz Kubu pētīt tās deju stilus. Viņš pamanīja ar jauno "triple mambo" piesātinātos Kubas klubu deju vakarus, un, atgriežoties Lielbritānijā, sāka to pasniegt kā pilnīgi jaunu orģinālu deju ar nosaukumu "Ča - ča - ča".
Arī Kubas deju orķestris "Amerika" 1953. gadā veicināja Ča - ča - ča attīstību, jo sāka spēlēt deju Danzon "ar jaunu sinkopētu ritmu", kas izklausījās kā lēns mambo. 1953. gadā šī paša orķestra mūziķis, Kubas komponists un vijolnieks Enrique Jorrín izpildīja 2-us pirmos Ča - ča – ča skaņdarbus, kas tajā laikā kļuva par hītiem:
Viens no pirmajiem Ča - ča – ča hītiem - La Enganadora

Un otrs no pirmajiem Ča - ča – ča hītiem - Silver Star
Ča - ča - ča nosaukums radies, klausoties perkusiju instrumenta Güiro skrāpēšanā un dejotāju kāju šļūkāšanā. Enrique Jorrín Ziemeļamerikas tūres laikā, Ča - ča - ča starp mambo dejotājiem kļuva par iemīļotu deju. Līdz desmitgades beigām, Ča - ča - ča Amerikas deju sacensībās, klubos un studijās bija ieguvusi savu vietu kā viena no tautas mīļākjām dejām.
Ča - ča - ča sākotnēji izplatijās no dejotāja uz dejotāju, taču arī filmām ir bijusi nozīme Latino deju popularizēšanā. Piemēram, 1977. gadā Džons Travolta popularizēja deju "Hustle", kurā sastopami arī Ča - ča - ča un Swinga elementi.
Savukārt, 1987. gada filma "Netīrās dejas" izraisīja daudzu sadzīves deju, tostarp mambo un Ča - ča - ča, atdzimšana un popularitāti.
Šobrīd Ča - ča - ča ir viena no vispopulārākajām dejām visā pasaulē - no sporta deju izpildītāja līdz vienkāršam Latino deju mīļotājam.